Mans draugs Dzejolītis 2

Pretī raugās dzejolītis
glaimīgs, glaimīgs.
Es to pierakstu,
Un tas kļūst laimīgs.
Ir vienalga tam, vai vēlāk
Mani godā cels vai zudinās,
Jo tas tikai mani kņudinās.
Saku dzejolītim: “Nokaunies,
Tu taču esi pliks.
Daudzi teiks, ka esi tīrais čiks.
Tas, vai būsi sakarīgs,
Ir no manis atkarīgs.
Kādas drānas es tev došu,
Virsrakstiņu izgudrošu…”